Mutes dobuma un gļotādas slimību diagnostiskās tehnoloģijas

Latvijā apstiprinātās mutes dobuma un gļotādas slimību diagnostiskās tehnoloģijas un to lietošanai nepieciešamais tehnoloģiskais nodrošinājums

1. 1. Sejas un periorālo audu izmeklēšana (apskate, palpācija).
2. 2. Mutes dobuma gļotādas audu secīga izmeklēšana (apskate, palpācija):
3. 2.1. mutes dobuma izmeklēšana un gļotādas novērtēšana:
   1. 2.1.1. periorālais rajons;
   2. 2.1.2. lūpu sārtā daļa un gļotāda;
   3. 2.1.3. mutes kaktiņi;
   4. 2.1.4. lūpu komisūra;
   5. 2.1.5. pārejas kroka;
   6. 2.1.6. vaiga gļotāda;
   7. 2.1.7. cietās un mīkstās aukslējas;
   8. 2.1.8. uvula;
   9. 2.1.9. ieeja rīkles daļā;
   10. 2.1.10. mēles mugurējā trešdaļa;
   11. 2.1.11. mēles mugura, sānu daļas, ventrālā virsma;
   12. 2.1.12. mutes pamatne.
4. 3. Vēždraudes audu vizuāla diagnostika mutes dobuma gļotādā:
5. 3.1. diagnostika ar 1% toluidīna zilo:
   1. 3.1.1. aizdomīgā mutes gļotādas rajona notīrīšana ar vates tamponu samitrinātu ar 1% etiķskābi;
   2. 3.1.2. mutes dobuma izskalošana ar ūdeni;
   3. 3.1.3. aizdomīgā mutes gļotādas rajona nosusināšana;
   4. 3.1.4. aizdomīgā gļotādas rajona aplicēšana ar 1% toluidīna ūdens šķīdumā samitrinātu vates tamponu;
   5. 3.1.5. audu vizuālais novērtējums;
6. 3.2. diagnostika ar Ora Test sistēmu:
   1. 3.2.1. mutes dobuma skalošana ar Ora Test komplektā atrodošos 1% etiķskābes šķīdumu;
   2. 3.2.2. mutes dobuma skalošana ar Ora Test komplektā esošo 1% toluidīna zilā šķīdumu;
   3. 3.2.3. aizdomīgo audu vizuālā novērtēšana;
   4. 3.2.4. atkārta iekrāsošana pēc 10 - 14 dienām;
   5. 3.2.5. patoloģiski izmainīto audu morfoloģiska pārbaude (citoloģija, biopsija);
7. 4. Eksfoliatīva citoloģiska patoloģiski pārmainītu audu izmeklēšana:
8. 4.1. aizdomīgā mutes gļotādas rajona nosusināšana;
9. 4.2. anestēzija pēc vispārpieņemtiem principiem;
10. 4.3. šūnu materiāla nokasīšana no gļotādas aizdomīgā rajona ar lāpstiņas šķautnes malu, atkārtotām kustībām (erozija, čūla, vezikula u.c.).
11. 4.4. materiāla uzklāšana uz priekšmetstikliņa slaukošām kustībām, plānā, vienmērīgā kārtā;
12. 4.5. priekšmetstikliņa ar uzklāto materiālu žāvēšana sausā gaisā;
13. 4.6. laboratoriska izmeklēšana.
14. 5. Sēnīšu un to micēlija diagnostika mutes dobumā:
15. 5.1. materiāla noņemšana no mēles mugurējās trešdaļas ar atkārtotām, slaukošām kustībām;
16. 5.2. uzklāšana vienmērīgā slānī uz priekšmetstikliņa;
17. 5.3. uzklātā materiāla žāvēšana sausā gaisā;
18. 5.4. laboratoriska izmeklēšana.
19. 6. Halitozes diagnostika mutes dobumā:
20. 6.1. organoleptisko īpašību noteikšana:
    1. 6.1.1. nepatīkamas elpas novērtēšana (halitoze) pēc piecu pakāpju gradācijas skalas:
       1. 6.1.1.1. nav jūtama - 0;
       2. 6.1.1.2. gandrīz nejūt - 1;
       3. 6.1.1.3. viegla - 2;
       4. 6.1.1.4. vidēja - 3;
       5. 6.1.1.5. stipra - 4;
       6. 6.1.1.6. ļoti stipra – 5;
21. 6.2. mēles aplikuma indeksa noteikšana:
    1. 6.2.1. mēles aplikuma savākšana ar mēles tīrītāju atkārtotām slaukošām kustībām;
    2. 6.2.2. aplikumu novietošana uz folija gabaliņiem;
    3. 6.2.3. folija un materiāla nosvēršana;
    4. 6.2.4. mēles aplikuma novērtēšana pēc trīs pakāpju gradācijas skalas:
    5. 6.2.4.1. mēle nav aplikta – 0;
    6. 6.2.4.2. plāns aplikums klāj 1/3 mēles – 1;
    7. 6.2.4.3. plāns aplikums klāj 2/3 mēles vai biezs aplikums klāj 1/3 mēles – 2;
    8. 6.2.4.4. biezs aplikums klāj 2/3 mēles – 3;
22. 6.3. diagnostika ar "Halimetr".
23. 6.4. halitozes ārstēšanas nepieciešamības (ĀN) noteikšana:
    1. 6.4.1. ĀN -1 - halitozes cēloņu izskaidrošana pacientam un mutes higiēnas ievērošanas instrukcijas (uzturošā un speciālā higiēna), slimnieka pašaprūpe;
    2. 6.4.2. ĀN - 2 - slimnieks ievēro ĀN -1 režīmu, mutes dobuma gļotādas un periodonta stāvokļa kontrole, profilakse un ārstēšana;
    3. 6.4.3. ĀN -3 - ja halitozes iemesls nav orālas dabas, konsultācija pie citu specialitāšu ārstiem;
    4. 6.4.4. ĀN - 4 - pārbaudes datu izskaidrojums slimniekam, tālāka profesionālu norādījumu sniegšana slimniekam pseido - halitozes un halitofobijas gadījumos;
    5. 6.4.5. ĀN - 5 - konsultācija pie klīniskajiem psihologiem, psihiatriem vai citiem psiholoģijas speciālistiem, sakarā ar pacienta
    6. iedomām par halitozes esamību pēc veiksmīgas ĀN - 2 un ĀN – 3 ārstēšanas.
24. 7. Sialometrija:
25. 7.1. nestimulētu siekalu izmeklēšana:
    1. 7.1.1. 3 lignīna rullīšu nosvēršana - 2 kopā, trešo atsevišķi;
    2. 7.1.2. lignīna rullīšu ielikšana mutē: 2 aiz augšlūpas pret 2.molāru, kur ir pieauss dziedzeru izvadkanāli, trešo - zem mēles, kur ir zemžokļa un zemmēles dziedzeru izvadkanāli;
    3. 7.1.3. salivācijas laiks 30 sekundes;
    4. 7.1.4. lignīna rullīšu izņemšana tādā pašā kārtībā kā ielikšana;
    5. 7.1.5. katra lignīna rullīša nosvēršana: 2 - kopā, 3 – atsevišķi;
    6. 7.1.6. svara pieauguma aprēķināšana g/min.;
26. 7.2. stimulēto siekalu izmeklēšana:
    1. 7.2.1. 2% citronskābes šķīduma uzpilināšana uz mēles sānu virsmām (latentais periods 15 - 20 sek);
    2. 7.2.2. trīs lignīna rullīšu nosvēršana - 2 kopā, 3 atsevišķi;
    3. 7.2.3. lignīna rullīšu ielikšana mutē: 2 aiz augšlūpas pret 2.molāru, kur ir pieauss dziedzeru izvadkanāli, trešo - zem mēles, kur ir zemžokļa un zemmēles dziedzeru izvadkanāli;
    4. 7.2.4. salivācijas laiks 30 sekundes;
    5. 7.2.5. lignīna rullīšu izņemšana tādā pašā kārtībā kā ielikšana;
    6. 7.2.6. katra lignīna rullīša nosvēršana: 2 - kopā, 3 – atsevišķi;
    7. 7.2.7. svara pieauguma aprēķināšana g/min.
27. 8. Siekalu pH – metrija:
28. 8.1. nestimulēto siekalu izmeklēšana:
    1. 8.1.1. siekalu savākšana tīrā plastmasas trauciņā;
    2. 8.1.2. siekalu pH noteikšana ar lakmusa papīru pēc krāsu skalas;
29. 8.2. stimulēto siekalu izmeklēšana:
    1. 8.2.1. siekalu izdales stimulācija ar parafīna gabaliņu (3 minūtes);
    2. 8.2.2. siekalu savākšana tīrā plastmasas trauciņā;
    3. 8.2.3. siekalu pH noteikšana ar lakmusa papīru pēc krāsu skalas;
30. 8.3. siekalu pH, oksidēšanās - reducēšanās potenciāla un rezistences noteikšana:
    1. 8.3.1. siekalu savākšana tīrā plastmasas trauciņā (3 ml);
    2. 8.3.2. pH, oksidēšanās - reducēšanās potenciāla un rezistivitātes mērīšana siekalās ar analizatora palīdzību.
31. 9. Nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums mutes dobuma un gļotādas slimību diagnostikā:
    1. 9.1. stomatoloģiskais krēsls ar mākslīgo apgaismojumu;
    2. 9.2. vienreizējie nesterilie medicīniskie cimdi un aizsargmaska;
    3. 9.3. pacienta ambulatorā karte ar izmeklējamo audu shematisku attēlojumu;
    4. 9.4. instrumentu šālīte;
    5. 9.5. marles salvetes;
    6. 9.6. diagnostiskie šķīdumi (Ora Test sistēmas komplekts, 1% toluidina zilais; 2% Lugola ūdens šķīdums);
    7. 9.7. vates tamponi (1-2);
    8. 9.8. lignīna rullīši;
    9. 9.9. stomatoloģiskie instrumenti - spogulis, pincete, metāla lāpstiņa (rekomendēts izmantojamais cementa maisīšanai stomatoloģijā);
    10. 9.10. metāla vai koka špātele;
    11. 9.11. priekšmetstikliņš ar slīpētu virsmu vienā galā;
    12. 9.12. pārnēsājamais halimetrs (sulfīdu monitors);
    13. 9.13. mēles tīrītājs;
    14. 9.14. folija gabaliņi;
    15. 9.15. svari;
    16. 9.16. analizators siekalu pH, oksidēšanās - reducēšanās potenciāla un rezistences noteikšanai.