Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes

  1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

  2. I. Vispārīgie jautājumi

  3. 1.1. Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaude ir pārbaudāmās personas
    1. klīniska izmeklēšana un alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu laboratoriska noteikšana bioloģiskajās vidēs un atzinuma sniegšana.
  4. 1.2. Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīnisko pārbaudi veic sertificēts ārsts narkologs
    1. vai sertificēts citas specialitātes ārsts, kas VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā" apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi.
  5. 1.3. Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaude tiek veikta pamatojoties uz
    1. tiesībaizsardzības iestādes (prokuratūras, tiesas, valsts vai pašvaldības policijas) amatpersonas, valsts vai pašvaldības iestādes, kā arī komercsabiedrības vai citas institūcijas vadītāja rakstiska nosūtījumu, kurā norādīts pārbaudes iemesls. Medicīnisko pārbaudi veic arī pēc fiziskas personas pieprasījuma, ja viņa iesniedz ārstniecības iestādē iesniegumu, kurā pamatota pārbaudes nepieciešamība, un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
  6. 1.4. Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes veic Ministra kabineta
    1. noteiktās ārstniecības iestādēs.

  7. II. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas iespējas un nosacījumi

  8. Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes veikšanas juridiskie aspekti
  9. 1. Ārsts medicīnisko pārbaudi veic saskaņā ar LR Satversmi, Krimināllikumu, Kriminālprocesa likumu, Civillikumu un Civilprocesa likumu, Ārstniecības likumu, Ceļu satiksmes likumu, u.c. spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" un 2005.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.625 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība), šo tehnoloģiju un metodēm.
  10. 2. Ārsts ir neatkarīgs medicīniskās pārbaudes veikšanā un atzinuma sniegšanā. Par sniegtā atzinuma patiesīgumu ārsts ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem datiem.
  11. 3. Medicīniskās pārbaudes rezultātā iegūto informāciju ārsts sniedz tikai medicīniskās pārbaudes pasūtītājam vai viņa pilnvarotajai personai.
  12. 4. Medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudāmajai personai paziņo mutiski. Pēc pārbaudāmās personas mutiska pieprasījuma viņai izsniedz rakstisku medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu).
  13. 5. Slēdzienu (atzinumu) par alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmi izdara pēc klīniskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem.

  14. III. Metodes teorētiskais apraksts un pielietošanas veids

  15. 1) Alkohola ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaude
  16. 1.Pēc nosūtījuma vai iesnieguma saņemšanas, ārsts speciālas formas reģistrācijas žurnālā fiksē pārbaudāmās personas datus saskaņā ar personas apliecinošiem dokumentiem (pase, autovadītāja apliecība). Par pārbaudāmās personas datu pareizību atbild (ja nav personu apliecinošu dokumentu) nosūtītājs, bet medicīniskās pārbaudes protokolā norāda izmeklējamās personas īpašās pazīmes. Privātpersonām ir obligāta personu apliecinošu dokumentu uzrādīšana.
  17. 2. Medicīnisko pārbaudi izdara ar pārbaudāmas personas piekrišanu. Pirms Alkohola ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes ārstniecības personas pienākums ir informēt pārbaudāmo personu par metodes būtību un nozīmi.
  18. 3. Alkohola ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaudē ietilpst pārbaudāmās personas klīniska izmeklēšana, bioloģiskās vides laboratoriska izmeklēšana un atzinuma sniegšana.
  19. 4. Medicīniskās pārbaudes protokolu alkohola ietekmes noteikšanai sastāda divos eksemplāros, kurā tiek atspoguļots pārbaudāmās personas:
    1. 4.1. ārējais izskats (apģērba stāvoklis, ievainojumi u.c.);
    2. 4.2. izturēšanās (noslēgts, uzbudināts, eiforisks, kavēts u.c.);
    3. 4.3. apziņas stāvoklis (orientēšanās vietā, laikā, apkārtējā vidē, savā personībā);
    4. 4.4. runas spējas (sakarīgs stāstījums, artikulācijas traucējumi, nesakarīga runa);
    5. 4.5. somatoveģetatīvās asinsvadu reakcijas (ādas un gļotādu stāvoklis, sklēru hiperēmija, mēle, salivācija, pastiprināta svīšana);
    6. 4.6. elpošanas biežums, pulss, arteriālais asinsspiediens;
    7. 4.7. acu zīlītes (sašaurinātas, paplašinātas, zīlīšu reakcija uz gaismu);
    8. 4.8. nistagms;
    9. 4.9. kustību sfēra;
    10. 4.10. mīmika (dzīva, vāja);
    11. 4.11. gaita, Romberga poza;
    12. 4.12. kustību koordinācija (pirkstu degungala mēģinājums);
    13. 4.13. roku pirkstu, plakstu, mēles tremors;
    14. 4.14. neiropsihisko saslimšanu pazīmes;
    15. 4.15. ziņas par pēdējo alkohola un ārstniecisko vielu lietošanas faktu, gan subjektīvās, gan objektīvās;
    16. 4.16. alkohola smakas esamība no mutes;
    17. 4.17. alkohola koncentrācijas rezultātu promilēs izelpotajā gaisā ar atkārtota mērījuma rezultātu pēc 15-20 minūtēm, norādot portatīvā izelpojamā gaisa kontroles aparāta nosaukumu un alkometra maksimāli pieļaujamo kļūdu ekspluatācijā, kā arī alkotesta veikšanas laiku;
    18. 4.18. bioloģiskās vides (asins, urīna, siekalu) parauga ņemšanas laiku.
    19. Pēc bioloģiskās vides nodošanas pārbaudāmā persona parakstās medicīniskās pārbaudes protokolā un līdz ar to apliecina
  20. faktu, ka pārbaude veikta tieši šai personai.
    1. Ja persona atsakās vai nav spējīga parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā. Ja
  21. pārbaudāmā persona kategoriski atsakās no visiem medicīniskās pārbaudes veidiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā.
    1. 4.19. bioloģiskās vides parauga uz alkoholu izmeklēšanas metodes nosaukums, izmeklēšanas laiks un rezultāti.
  22. Izvērtējot klīniskos un laboratoriskos rezultātus, ārsts sniedz medicīniskās pārbaudes atzinumu saskaņā ar spēkā esošajiem MK noteikumiem:
  23. (jāseko līdzi iespējamām izmaņām likumdošanā, kas var ienest korekcijas atzinumu formulējumos).
    2. 1. nav konstatēta alkohola ietekme;
  24. Kritēriji: Pamatojoties uz 2005.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.625 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" 28.p., atzinums „Nav konstatēta alkohola ietekme" tiek sniegts, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs nepārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē.
    2. 2. ir konstatēta alkohola ietekme;
  25. Kritēriji: Pamatojoties uz 2005.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.625 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" 28.p., atzinums „Ir konstatēta alkohola ietekme" tiek sniegts, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē. Atzinumu „Ir konstatēta alkohola ietekme" sniedz, ja alkohola koncentrācija asinīs vai citā atbilstošā bioloģiskā vidē ir no 0,5 -1,0 promilēm. Jāizvērtē klīniskā pozitīvā simptomātika: nelieli kustību koordināciju traucējumi, alkohola smaka no mutes, sklēru hiperēmija, sejas ādas hiperēmija, elpošanas un sirdsdarbības paātrināšanās.
    1. 3. ir konstatēts alkohola reibums;
  27. Kritēriji: Atzinumu „Ir konstatēts alkohola reibums" sniedz ja asinīs alkohola koncentrācija pārsniedz 1 promili. Atbilstoši reibuma pakāpei klīniski konstatē izteiktus kustību koordināciju traucējumus, nestabilu gaitu līdz streipuļošanai, garastāvokļa nelīdzsvarotību, pavājinātu mīmiku, laterālo nistagmu, acu zīlīšu paplašināšanos ar palēninātu reakciju uz gaismu, paaugstinātu asinsspiedienu , paātrinātu elpošanu un sirds darbību.
    1. Jāievēro, ka katram cilvēkam ir individuāla alkohola tolerance, līdz ar to klīniskā simptomātika katram ir nedaudz atšķirīga pie
  28. vienādas konstatētās alkohola koncentrācijas.
  29. 2) Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskā tehnoloģija.
    1. Pēc nosūtījuma vai iesnieguma saņemšanas, ārsts speciālas formas reģistrācijas žurnālā fiksē pārbaudāmās personas datus
  30. saskaņā ar personas apliecinošiem dokumentiem (pase, autovadītāja apliecība). Par pārbaudāmās personas datu pareizību atbild (ja nav personu apliecinošu dokumentu) nosūtītājs, bet medicīniskās pārbaudes protokolā norāda izmeklējamās personas īpašās pazīmes. Privātpersonām ir obligāta personu apliecinošu dokumentu uzrādīšana.
  31. 5. Medicīniskās pārbaudes protokolu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai sastāda divos eksemplāros, kurā tiek atspoguļots pārbaudāmās personas:
    1. 5.1. ārējais izskats (apģērba stāvoklis, ievainojumi u.c.);
      1. - intravenozo injekciju pēdas;
      2. -somatoveģetatīvās asinsvadu reakcijas (ādas un gļotādu stāvoklis, sklēru hiperēmija, mēle, salivācija, pastiprināta svīšana);
    2. 5.2. elpošanas biežums, pulss, arteriālais asinsspiediens;
    3. 5.3. acu zīlītes (sašaurinātas, paplašinātas, zīlīšu reakcija uz gaismu);
    4. 5.4 nistagms;
    5. 5.5. kustību sfēra;
    6. 5.6. mīmika (dzīva, vāja);
    7. 5.7. gaita, Romberga poza;
    8. 5.8. kustību koordināciju precizitāte (pirkstu degungala mēģinājums);
    9. 5.9. roku pirkstu, plakstu, mēles tremors;
      1. - muskulatūras tonuss, sāpju sajūta,
      2. - cīpslu refleksi;
      3. - apziņas stāvoklis (orientēšanās vietā, laikā, apkārtējā vidē, savā personībā);
      4. - domāšana, emocijas, uztvere, atmiņa;
    10. 5.10. izturēšanās (noslēgts, uzbudināts, eiforisks, kavēts, miegains u.c.);
    11. 5.11. runas spējas (sakarīgs stāstījums, artikulācijas traucējumi, nesakarīga runa);
      1. - psihotiskie traucējumi (ilūzijas, halucinācijas, murgi un citi traucējumi);
      2. - ziņas par narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanu: subjektīvās, objektīvās (pēc dokumentiem un citiem avotiem);
    12. 5.12. bioloģiskās vides (asins, urīna, siekalu, noskalojums no mutes un rokām) parauga ņemšanas laiku.
    13. Pēc bioloģisko paraugu nodošanas pārbaudāmā persona parakstās un līdz ar to apliecina faktu, ka pārbaude veikta tieši šai
  32. personai.
    1. Ja persona atsakās vai nav spējīga parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā. Ja
  33. pārbaudāmā persona kategoriski atsakās no visiem medicīniskās pārbaudes veidiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā.
    1. 5.13. bioloģiskās vides parauga uz narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu izmeklēšanas metodes nosaukums, izmeklēšanas laiks un rezultāti.
    1. Izvērtējot klīniskos un laboratoriskos rezultātus, ārsts sniedz medicīniskās pārbaudes atzinumu saskaņā ar spēkā esošajiem MK
  35. noteikumiem (jāseko līdz iespējamām izmaņām likumdošanā, kas var ienest korekcijas atzinumu formulējumos) :
  36. 1. nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme;
  37. Kritēriji: atzinumu sniedz, ja nekonstatē klīnisko simptomātiku un laboratoriski bioloģiskās vidēs neatrod narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas.
  38. 2. ir konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme;
  39. Kritēriji: atzinumu sniedz, ja konstatē konkrētai vielai raksturīgo klīnisko ainu bez izteiktām reibuma pazīmēm un viela laboratoriski pierādīta bioloģiskā vidē.
  40. 3. ir konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibums;
  41. Kritēriji: atzinumu sniedz, ja klīniski konstatē narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma pazīmes un tās tiek laboratoriski pierādītas bioloģiskā vidē.
  42. 4. ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme;
  43. Kritēriji: atzinumu sniedz, ja nekonstatē klīnisko simptomātiku, bet laboratoriski bioloģiskā vidē ir atrasta konkrēta viela.
  44. 5. ir konstatēts medikamentozs reibums.
  45. Kritēriji: atzinumu sniedz, ja klīniski konstatē reibuma simptomātiku, bet laboratoriski apstiprina kāda medikamenta klātbūtni bioloģiskā vidē.
    1. Vienlaicīgi var tikt veikta medicīniskā pārbaude alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai un tās
  46. vienlaicīgi laboratoriski konstatētas bioloģiskā vidē un atbilstoša klīniskā simptomātika, tādos gadījumos sniedz atzinumu:
  47. 6. ir konstatēts alkohola un narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme vienlaikus.
  48. 7. nav konstatēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, kuru dēļ nepieciešams izvairīties no atrašanās paaugstinātas bīstamības apstākļos.
  49. Kritēriji: Atzinumu sniedz, ja laboratoriski bioloģiskā vidē nekonstatē alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, bet klīniski konstatē neiroloģisku simptomātiku (nistagms, kustību koordināciju traucējumi), pulmokardiālu simptomātiku (paātrināta elpošana, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, paātrināta sirdsdarbība), kas radusies somatisku patoloģiju gadījumā.
  50. 3) Medicīniskā pārbaude alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai transportlīdzekļu vadītājiem
    1. Medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai transportlīdzekļu vadītājiem veic
  51. un atzinumu sniedz saskaņā ar 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids".
    1. Medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai transportlīdzekļu vadītājiem veic
  52. identiski, kā aprakstīts „III. Metodes teorētiskais apraksts un pielietošanas veids", tikai atzinumi tiek formulēti atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids":
  53. 1. Nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs
  54. 2. Ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles)
  55. 3. Nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids
  56. 4. Ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids
  57. 5. Nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana
  58. 6. Ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles), gan narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids iespaids (vienlaikus)
  59. 7. Ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids

  60. Materiālu paraugu ņemšana, glabāšana un nosūtīšana alkohola noteikšanai bioloģiskajās vidē un to glabāšana

    1. Paraugu (izņemot urīna analīzes) ņemšana notiek policijas darbinieka klātbūtnē. Urīna parauga ņemšana notiek laboranta vai
  61. medicīnas māsas uzraudzībā. Datus par parauga ņemšanu ieraksta veselības ministra noteiktajā kārtībā medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā.
    1. Asins ņem 15 –20 ml no virspusējās vēnas vakutaineros, apstrādātos ar heparīnu. Uzreiz pēc asins noņemšanas vakutainera
  62. saturu viegli sakrata vairākas reizes. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu ( 1:5000), rivanola šķīdumu (1:500), vai citu spirta nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegta ādas apstrāde ar ēteri vai spirtu.
    1. Urīnu ņem 15 –20 ml sausā, vienreizējās lietošanas konteinerā, ar pēc iespējas mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru
  63. hermētiski noslēdz.
    1. Siekalas 10 ml ņem sausā vienreizējās lietošanas konteinerā, ar pēc iespējas mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru
  64. hermētiski noslēdz.
    1. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem apzīmogo un uzglabā ledusskapī temperatūrā ne augstāk par + 4ºC. Uz katra
  65. konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru (pēc reģistrācijas žurnāla), tā ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu vai personas kodu un ārstniecības personas vārdu, uzvārdu, kura ņēma paraugu. Pēc laboratoriskiem izmeklējumiem atlikušo izmeklējamā parauga daļu hermētiski aizvāko un uzglabā ledusskapī (temperatūrā ne augstāk par + 4ºC) 35 dienas iespējamiem kontroles izmeklējumiem, pēc tam to iznīcina, sastādot norakstīšanas protokolu.
    1. Paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu, kurā norāda pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas
  66. kodu vai dzimšanas gadu, adresi, lietas apstākļus, noņemtā parauga kārtas numuru (pēc reģistrācijas žurnāla un medicīniskā protokola), parauga nosaukumu, ņemšanas datumu un laiku, ādas apstrādes veidu (asins paraugu ņemšanas gadījumā), glabāšanas apstākļus, ārstniecības personas vārdu, uzvārdu, kura ņēma paraugu, iestādes – nosūtītājas nosaukumu. Ja ir dati, ka pārbaudāmā persona ir lietojusi spirta saturošus medikamentus, tos atzīmē nosūtījumā.

  67. Materiālu paraugu ņemšana, glabāšana un nosūtīšana ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai un to glabāšana

    1. Urīnu ņem 100–200 ml vienreizējas lietošanas konteinerā, noslēdz ar vāciņu. Urīna analīzēm nav nepieciešami konservanti.
    2. Asinis ņem 20-30 ml no virspusējās vēnas vakutaineros, kas apstrādāti ar heparīnu, uzreiz pēc asins noņemšanas vakutainera
  68. saturu viegli sakrata vairākas reizes. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola (1:500) vai citu spirta nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegta ādas apstrāde ar spirta saturošiem šķīdumiem un ēteri.
    1. Siekalas 10 ml ņem personas, kuras tiek turētas aizdomās par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar tām. Pēc siekalu
  69. parauga ņemšanas mutes dobumu izskalo ar 10-20 ml 70% etilspirta (lai nepieļautu rīšanu, spirtu piesātina ar nātrija hlorīdu). Siekalas un noskalojumus sajauc kopā – vienā konteinerā. Vienlaicīgi pārbaudāmajai personai ņem nomazgājumus no rokām. Nomazgājumus no rokām un delnām iegūst, tos noberžot ar vates tamponu, kas samērcēts 70% etilspirtā. Tamponu iesaiņo atsevišķi no noskalojumiem un siekalām. Paralēli uz izmeklēšanu nosūta atsevišķi iesaiņotu tīru (kontroles) vates tamponu. Siekalas un noskalojumus ņem pēc personas izmeklēšanas un pēc paraugu noņemšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai.
    1. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem uzglabā ledusskapī (temperatūrā ne augstāk par + 4ºC). Ja nepieciešama ilgāka
  70. uzglabāšana, tad materiālu paraugus ievieto ledusskapī saldējamā kamerā. Paraugus, kurus izmeklē, lai noteiktu kokaīnu, trankvilizatorus un tropāna alkaloīdus, uzreiz sasaldē un glabā saldējamā kamerā. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga kārtas numuru (pēc reģistrācijas žurnāla un medicīniskā protokola), pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, parauga ņemšanas datumu un laiku, vielas (vai vielas grupu) nosaukumu, kuru nepieciešams izmeklēt.
    1. Paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu, kurā norāda pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas
  71. kodu vai dzimšanas gadu, iestādes adresi, kas nosūta uz medicīnisko pārbaudi, ārstniecības personas uzvārdu, kas ņēmusi paraugus izmeklēšanai, materiālu uzskaitījumu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās apskates rezultātus, medicīniskā protokola numuru un adresi uz kuru nosūtāma atbilde.
    1. Pēc laboratoriskiem izmeklējumiem atlikušo izmeklējamā parauga daļu hermētiski aizvāko un uzglabā ledusskapī (temperatūrā
  72. ne augstāk par + 4ºC) 35 dienas iespējamiem kontroles izmeklējumiem, pēc tam to iznīcina, sastādot norakstīšanas protokolu.
    1. Medicīniskā tehnoloģija alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā ar portatīvo mērierīci ir apstiprināta ar 2004.gada
  73. 4.novembra VM rīkojumu Nr.239 „Par medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu" 9.p.
    1. Alkohola koncentrācijas laboratoriskai noteikšanai bioloģiskā vidē izmanto enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas
  74. metodi. Etanola koncentrācijas noteikšanas bioloģiskā vidē medicīniskā tehnoloģija apstiprināta ar LM Veselības departamenta 2003.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.4 „Par medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu" 4.p.
    1. Narkotiskās, psihotropās un toksiskās vielas bioloģiskajā vidē kvalitatīvi nosaka izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas
  75. metodes saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas kontroles programmā noteikto metodiku. Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu medicīniskās tehnoloģijas ir apstiprinātas ar LM Veselības departamenta 2003.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.4 „Par medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu" un VM 2004.gada 4.novembra rīkojuma Nr.239 „Par medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu" 15.pielikumu.

  76. Medicīniskās tehnoloģijas materiāli tehniskais nodrošinājums

    1. 1. Sertificēts ārsts narkologs vai sertificēts citas specialitātes ārsts, kas VSIA ,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi. Sertificēts laboratorijas ārsts.
    2. 2. Eksperts– ķīmiķis ar augstāko farmaceitisko izglītību (provizori), kuri specializējušies toksikoloģijas (tiesu) ķīmijā, kam ir atbilstošs speciālista, tiesu medicīnas eksperta sertifikāts.
    3. 3. Sertificēts laborants, un sertificēta medicīnas māsa.
    4. 4. Uzņemšanas nodaļas telpas rajona slimnīcā un inventārs.
    5. 5. Ārsta narkologa kabinets, kas aprīkots atbilstoši spēkā esošām prasībām.
    6. 6. Ķīmiski toksikoloģiskā laboratorija, kas aprīkota atbilstoši spēkā esošām prasībām.
  77. 07-005
Atpakaļ Uz sākumu