Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

I. Vispārīgie jautājumi

    Sāpes ir pie skaidra saprāta esoša indivīda apzināta sajūta, un tās uzskata par indivīda subjektīvu atbildi uz nociceptīvajiem (kaitīgiem jeb apdraudošiem, sāpīgiem) signāliem smadzenēs. „Sāpes ir nepatīkamas sajūtas un emocijas, kas saistītas ar reālu vai potenciālu audu bojājumu vai arī tiek aprakstīts kā šāds bojājums. Tās vienmēr ir subjektīvas sajūtas." – šī Internacionālās Sāpju izpētes asociācijas (IASP) 1994.gada definīcija izskaidro sāpju kā unikāla biopsihosociāla fenomena komplekso būtību. Saskaņā ar mūsdienu atziņām sāpēm ir multidimensionāla daba – tām piemīt sensorais (sajūtu), emocionālais un kognitīvais (saprāta) aspekti jeb fiziskā, emocionālā un garīgā dimensijas.

    Neskatoties uz sāpju subjektīvo dabu, ārstniecībā un pētījumos to izmeklēšanā, novērtēšanā un salīdzināšanā katram atsevišķam indivīdam pataloģijas dinamiskā attīstībā un savstarpēji dažādiem indivīdiem pielieto standartizētus mērījumus un metodes. Sāpju mērīšana un novērtēšana balstās uz indivīda selektīvu sajūtu pašanalīzi, pašnovērtējumu ar noteiktu gradācijas vai aprakstošas sistēmas palīdzību un informācijas sniegšanu par šo pašnovērtējumu.

Sāpju klīniskās pamata izmeklēšanas un novērtēšanas metodes ir :

1. 1. Subjektīvo sensoro sajūtu simptomu un sūdzību novērtējums
   2. Vienkāršo sensoro testu izpilde
   3. Sensoro funkciju pārbaude
   4. Sāpju intensitātes un kvalitātes novērtēšanas skalas un metodes

II. Subjektīvo sensoro sajūtu simptomi un sūdzības

To izvērtējumu parasti veic pārbaudītājs, aktīvi iztaujājot pacientu un fiksējot šos datus aprakstošā veidā medicīniskajā dokumentācijā; taču iespējama arī indivīda pašnovērtējuma sniegšana rakstiskā veidā, aizpildot anketas vai citādi.

1. 1. Subjektīvās pozitīvās sensorās sajūtas ir :

• Spontānas sāpes – novērtē to kvalitāti (šaujošas, durošas, smeldzošas, velkošas, asas, trulas, pulsējošas, dedzinošas utt.), intensitāti (stipras, mērenas, vājas), lokalizāciju, attīstības un norises veidu (pēkšņas, akūtas, saistībā ar kādu notikumu, bez iemesla, ilgstošas, hroniskas, progresējošas, mainīgas utt.), ilgumu, periodiskumu, pastiprinošos un atvieglojošos faktorus; precizē to iespējamos cēloņus.
• Parestēzijas - anomālas neesoša kairinājuma sajūtas, traucējošas, bet tomēr paciešamas, piemēram, tirpšanas, skudriņu tekalēšana, kņudēšana, kasīšanās sajūta
• Dizestēzijas - nepatīkamas anomālas neesoša kairinājuma sajūtas, kas ir ļoti traucējošas un pat neciešamas (šaujošas, asas, dedzinošas, miegu traucējošas).

1. 2. Subjektīvās negatīvās sensorās sajūtas ir :

• Notirpuma sajūta un pazeminātas jušanas sajūta
• Jušanas kvalitātes traucējumi vai zudums

Sponānās sāpes ir galvenās un var būt vienīgais subjektīvais simptoms daudzu sāpju gadījumā – locītavu sāpes, muguras sāpes, akūtas pēctraumatiskas sāpes un citas. Taču daudzos gadījumos citi spontānie subjektīvie simptomi ir gandrīz tikpat stipri un mokoši kā spontānās sāpes, piemēram, tipisku neiralģisku sāpju gadījumos. Subjektīvās pozitīvās un negatīvās sajūtas nereti pacientam ir vienlaicīgi, taču sāpes var būt arī vienīgā sūdzība un simptoms.

III.           Vienkārši sensorie testi

Ar tiem nosaka un pārbauda provocētos jeb izsauktos, kairinātāja inducētos pozitīvos sensoros sāpju simptomus, kas īpaši raksturīgi neiropātiskām sāpēm, bet var būt arī nociceptīvo (iekaisuma tipa) un disfunkcionālo sāpju gadījumos, kad tos izsauc centrāli mehānismi vai sekundāra perifēra sensibilizācija lokālas patoloģijas gadījumos (piemēram, sadzīstot brūcēm).

• Allodīnija - parasta, ne pārāk stipra, nesāpīga (siltums, spiediens, pieskāriens) kairinātāja izsauktas sāpes, parestēzijas vai dizestēzijas. Izšķir mehānisko un termisko allodīniju, ko iedala vēl sīkāk. To veidi, izpausmes un pacienta sūdzību raksturojums dots tabulā :

• Hiperalgēzija - pastiprināta sāpju sajūta, dizestēzijas uz sāpīgu kairinātāju (uz dūrienu, aukstumu, karstumu)

• Hiperpātija - aizkavēta, eksplozīva atbilde uz jebkuru noksisku jeb sāpīgu, nepatīkamu kairinātāju, kad sāpju eskalācija un pieaugoša to intensitāte turpinās vēl kādu laiku pēc kairinātāja darbības izbeigšanās; to sauc arī par sāpju temporālo summāciju

Vienkāršo sensoro testu pārbaudi un izvērtējumu veic ārsts vai ārsta palīgs, fiksējot šos datus pozitīvas atradnes gadījumā aprakstošā / reģistrējoša veidā medicīniskajā dokumentācijā.

IV.           Sensoro funkciju pārbaude

Sāpju sajūtu nervu sistēmā vada smalkās mazmielinizētās Ad un C šķiedras, to funkciju izmeklēšanai ir būtiska nozīme sāpju objektivizācijā, jo liecina par iespējamu sāpju transdukcijas un transmisijas ceļu bojājumu. Minētās šķiedras pieder pie sensorajām aferentajām nervu šķiedrām perifēriskajā un centrālajā nervu sistēmā, kas vada arī dažādus citus sajūtu veidus. Sensoro šķiedru klīniskā izmeklēšana ietver diferencētu dažādu jušanas veidu pārbaudi :

    Dažādu sajūtu veidu pārbaudi ar tabulā minētajiem vienkāršiem palīglīdzekļiem veic ārsts vai ārsta palīgs, vērtē to traucējumu esamību un pakāpi (an-, hip-, hiper-algēzija, --estēzija, --termoestēzija), lokalizāciju un jušanas traucējumu tipu (neirītiskais, polineirītiskais, vadu, segmentārais, hemi-, monotips, alternējošais). Katram jušanas traucējumu tipam raksturīga noteikta izpausmes zona, kuru robežas iesaka uzzīmēt atsevišķi katram sajūtu veidam un atzīmēt grafiskās shēmās. Izmeklēšanas rezultātus fiksē medicīniskajā dokumentācijā aprakstošā vai fiksētā grafiskā veidā (cilvēka shematiskā zīmējumā ar jušanas dermatomiem).

V. Sāpju intensitātes un kvalitātes novērtēšanas skalas un metodes

    Sāpju mērīšanai un reģistrēšanai lieto skalas un anketas, kas balstās uz indivīda subjektīvo sajūtu kritisku pašanalīzi un informatīvā veidā sniegto sāpju pašnovērtējumu. Pilnīgi un adekvāti ar sāpju intensitātes un kvalitātes novērtēšanas metodēm (skalām) tās novērtēt ir iespējams tikai pie samaņas esošiem un saprotošiem indivīdiem, lai gan eksistē novērtēšanas metodes pēc indivīda uzvedības un reakcijas uz sāpēm, ko pielieto bērnu praksē un pacientiem ar ierobežotām kognitīvām spējām un samaņas traucējumiem. Sāpes vērtējamas miera stāvoklī un pie kustībām atsevišķi, iesakāms reģistrēt gan spontāno, gan provocēto sāpju intensitāti.

1. 1. Vienkāršās viendimensionālās sāpju intensitātes novērtēšanas skalas :

• Vizuālo analogu skala (VAS) – indivīds atzīmē savu sāpju intensitāti uz 10 cm (100 mm) gara nogriežņa/lineāla atbilstoši savām izjūtām. Skalas sākuma jeb „0” punkts atbilst stāvoklim, kad sāpju nav nemaz, beigu punkts – maksimāli stiprām, visstiprākajām, kādas vien var iedomāties. Pārbaudītājs pēc tam izmēra šo norādīto atzīmi, to izsakot skaitliskās vienībās (cm vai mm), ko fiksē medicīniskajā dokumentācijā.
•  
  Sāpju nav                                                                                 Vissstiprākās iespējamās sāpes

• Numeriskā analogu (reitinga) skala (NRS) – indivīds atzīmē sāpju intensitāti uz 11 ballu skaitliskas skalas, kur sāpju intensitātei atbilst skaitlis no 0 līdz 10, atbilstoši 0 - sāpju nav nemaz, 10 balles – maksimāli stipras, neizturamas sāpes.
•  
  Nav sāpju                                                                                                                                                                 Maksimāli stipras

Sāpju intensitāti ar abām minētajām skalām (VAS un NRS) var noteikt pārbaudītājs (ārsts, ārsta palīgs, sertificēta māsa), aktīvi iztaujājot pacientu, taču iespējama arī indivīda pašnovērtējuma sniegšana rakstiskā veidā, aizpildot anketas vai citādi. Visbiežāk nosaka pašreizējo (izmeklēšanas brīdī esošo) sāpju intensitāti, bet nereti kompleksā izvērtējumā vērtē vidējās sāpes pēdējās diennakts vai pēdējās nedēļas laikā; var mērīt arī maksimālo un minimālo sāpju līmeni, sāpes miera stāvoklī, pie kustībām; atsevišķi spontāno un provocēto sāpju stiprumu.

Sāpes novērtē kā vieglas (vājas, maz izteiktas), ja tās ir 3 un mazāk balles stipras, 4-6 balles atbilst vidēji stiprām sāpēm, un stipras (intensīvas, stipri izteiktas) sāpes vērtējums ir 7 un vairāk balles. Pacienta sniegtā novērtējuma datus fiksē primārajos medicīniskajos dokumentos.

• Verbālā sāpju intensitātes (reitinga) skala (VRS) – indivīds uz skalas atzīmē sāpju intensitātes novērtējumu aprakstoši vārdiski : nav sāpju, maz izteiktas, vidēji izteiktas, stipras, ļoti stipras, maksimālās jeb visstiprāk izteiktas, ko pārbaudītājs fiksē medicīniskajos dokumentos.
• 

1. 2. Multidimensionālās sāpju kvalitātīvās novērtēšanas skalas :
   
   • MakGila sāpju aptaujas anketa (McGill Pain Questionnaire) – ir aprakstoša metode, kas ļauj novērtēt daudzas sāpju dimensijas. Katru anketas daļu aizpilda un novērtē atsevišķi, beigās saskaita visus novērtējuma skaitļus kopā, un tas ir galīgais sāpes raksturojošais lielums. Tas korelē ar sāpju veidu (lielāki skaitļi raksturīgi neiropātiskām sāpēm) un funkcionāliem traucējumiem; maksimālais iespējamais punktu skaits ir 60. Anketu pacients var aizpildīt individuāli un sniegt pašnovērtējumu pirms ārsta pieņemšanas, iespējama arī aktīva pacienta iztaujāšana vai paskaidrojumu sniegšana anketas aizpildīšanas laikā. Anketu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem, primārajos dokumentos dod atsauci uz iegūtajiem datiem.
     
   • Īsā sāpju aptaujas anketa (Brief Pain Inventory) – šī aptauja atspoguļo gan sāpju intensitāti, gan to ietekmi uz aktivitāti un funkcionālām spējām.

   1.	Lielākai daļai no mums šad un tad ir sāpes (galvassāpes, zobu sāpes). Vai Jums šodien ir bijušas cita veida sāpes, nevis šīs ikdienas sāpes?	Jā	Nē   (šīs atbildes gadījumā tālāka aptauja nav jāturpina)
   2.	Lūdz atzīmējiet zīmējumā reģionus, kuros Jums ir sāpes. Atzīmējiet ar “x” vietu, kura Jums visvairāk sāp.
   3.	Apvelciet ciparu, kurš visvairāk atbilst visstiprākajām Jūsu sāpēm pēdējo 24 stundu laikā	0     1     2     3     4     5     6     7     8     9     10
   		Sāpju                                                     Visstiprākās nav                                                              sāpes
   4.	Apvelciet ciparu, kurš atbilst mazākajām Jūsu sāpēm pēdējo 24 stundu laikā	0     1     2     3     4     5     6     7     8     9     10
   		Sāpju                                                     Visstiprākās nav                                                              sāpes
   5.	Apvelciet ciparu, kurš atbilst Jūsu vidējam sāpju līmenim pēdējās nedēļas laikā	0     1     2     3     4     5     6     7     8     9     10
   		Sāpju                                                     Visstiprākās nav                                                              sāpes
   6.	Apvelciet ciparu, kurš raksturotu Jūsu sāpes dotajā momentā	0     1     2     3     4     5     6     7     8     9     10
   		Sāpju                                                     Visstiprākās nav                                                              sāpes
   7.	Kādu ārstēšanu vai zāles saņemiet pret sāpēm ?
   8.	Kādu sāpju reducēšanos Jūs esat novērojis/usi ar ārstēšanas vai medikamentu palīdzību pēdējo 24 stundu laikā? Apvelciet procentu skaitli, kurš vislabāk raksturo sāpju mazināšanos	0   10   20   30  40   50   60   70   80  90  100 %
   		nekāda                                                         pilnīga efekta                                          sāpju reducēšanās
   9.	Atzīmējiet ciparu, kurš raksturotu, cik stipri sāpes pēdējo 24 stundu laikā ir ietekmējušas Jūsu :
   A:	vispārējo aktivitāti	0      1      2      3     4     5     6     7     8     9      10
   		neietekmē                                                        stipri traucē
   B:	garastāvokli	0      1      2      3     4     5     6     7     8     9      10
   		neietekmē                                                        stipri traucē
   C:	staigāšanu	0      1      2      3     4     5     6     7     8     9      10
   		neietekmē                                                        stipri traucē
   D:	ikdienas darbus (mājsaimniecībā un ārpus mājas)	0      1      2      3     4     5     6     7     8     9      10
   		neietekmē                                                        stipri traucē
   E:	attiecības ar citiem cilvēkiem	0      1      2      3     4     5     6     7     8     9      10
   		neietekmē                                                        stipri traucē
   F:	miegu	0      1      2      3     4     5     6     7     8     9      10
   		neietekmē                                                        stipri traucē
   G:	dzīvesprieku	0      1      2      3     4     5     6     7     8     9      10
   		neietekmē                                                        stipri traucē

   Aptaujas anketa precizē un vērtē gan subjektīvo sāpju intensitāti un to dinamiku, gan sāpju ietekmi uz funkcionālajām spējām un dzīves kvalitāti. Katru anketas daļu vērtē un analizē atsevišķi. Norādītos datus ārsts ņem vērā terapijas un aprūpes novērtēšanā un prognozēšanā. Visbiežāk anketu aizpilda pacients individuāli un sniedz pašnovērtējumu pirms ārsta pieņemšanas, iespējama arī aktīva pacienta iztaujāšana vai paskaidrojumu sniegšana anketas aizpildīšanas laikā. Anketas pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem, primārajos dokumentos dod atsauci uz iegūtajiem datiem.
2. 3. Diagnostiskās neiropātisko sāpju skalas – paredzētas neiropātisko sāpju atšķiršanai no nociceptīvām un to raksturošanai. Ieteiktas un tiek pielietotas daudzas to variācijas.

• 4 jautājumu neiropātisko sāpju aptaujas anketa (DN4) – vienkārša aptauja, uz 2 jautājumiem atbild pacients pēc savām subjektīvajām izjūtām, 2 jautājumi paredz veikt vienkāršus izmeklējumus ar testiem, ko veic pārbaudītājs (ārsts, ārsta palīgs).

Jābūt pozitīvām atbildēm visās 4 jautājumu daļās (vismaz pa vienai pozitīvai katrā no I-IV), t.i., vismaz 4-5 punkti no maksimāli 10 iespējamiem apstiprina sāpju neiropātisko dabu. Anketu var pievienot primārajiem medicīniskajiem dokumentiem, tajos fiksējot kopējo pārbaudes rezultātu. 

• Neiropātisko sāpju skala (NPS), Līdsas neiropātisko sāpju un simptomu novērtēšanas skala (LANSS) – ir plašākas un vairāk komplicētas, kas pēc vajadzības var tikt pielietotas medicīniskajā praksē un pētījumos arī mūsu valstī.

• Neiropātisko sāpju simptomu aptauja – viena no vienkāršākajām un vienlaikus pilnīgākajām neiropātisko sāpju atšķiršanai, un tā sastāv no 10 sāpes aprakstošiem jautājumiem un 2 sāpju ilgumu raksturojošiem :

I. Mēs vēlamies zināt, vai jūsu sāpes ir spontānas, t.i., tādas, kas parādās bez jebkādas stimulācijas vai provokācijas. Katram turpmākajam jautājumam, lūdzu, izvēlaties to skaitli, kas vislabāk raksturo jūsu spontāno sāpju vidējo stiprumu pēdējo 24 stundu laikā. Izvēlaties ciparu 0, ja šādas sāpes neesat jutis (jutusi). Apvelciet tikai vienu ciparu!

1.      Vai jūsu sāpes ir dedzinošas ?

2.      Vai jūsu sāpes ir žņaudzošas ?

3.      Vai jūs sāpes izjūtat kā spiedienu ?

4.      Pēdējo 24 stundu laikā jūsu sāpes ilga :

Izvēlieties atbildi, kas vislabāk raksturo jūsu gadījumu :

II. Mēs vēlamies zināt, vai jums ir īslaicīgi sāpju uzliesmojumi. Katram turpmākajam jautājumam, lūdzu, izvēlieties to ciparu, kas vislabāk raksturo jūsu sāpju lēkmju vidējo stiprumu pēdējo 24 stundu laikā. Izvēlieties ciparu 0, ja šādas lēkmes neesat sajutis. Apvelciet tikai vienu ciparu !

5.       Vai jūsu sāpes ir līdzīgas strāvas sitienam ?

6.      Vai jūsu sāpes ir durstošas (durstīgas, kā adatiņas) ?

7.      Cik daudz sāpju uzliesmojumi jums ir bijuši pēdējo 24 stundu laikā ?

Izvēlieties atbildi, kas vislabāk raksturo jūsu gadījumu :

III. Mēs vēlamies zināt, vai jūs jūtat sāpes, ko izraisa viegla glāstoša pieskaršanās, spiediens, aukstums vai karstums sāpošajā vietā. Katram turpmākajam jautājumam, lūdzu, izvēlieties to ciparu, kas vislabāk raksturo šādi radušos sāpju vidējo stiprumu pēdējo 24 stundu laikā. Izvēlieties ciparu 0, ja šādas sāpes neesat sajutis. Apvelciet tikai vienu ciparu!

8.      Vai jūsu sāpes izraisa vai pastiprina viegla glāstoša pieskaršanās sāpošajā zonā?

9.      Vai jūsu sāpes izraisa vai pastiprina spiediens uz sāpošo vietu ?

10.  Vai jūsu sāpes izraisa vai pastiprina kontakts ar kaut ko aukstu uz sāpošās vietas?

IV. Mēs vēlamies zināt, vai jūs jūtat neparastas sajūtas sāpošajā vietā. Katram turpmākajam jautājumam, lūdzu, izvēlieties to ciparu, kas vislabāk raksturo jūsu neparasto sajūtu vidējo stiprumu pēdējo 24 stundu laikā. Izvēlieties ciparu 0, ja šādas sajūtas neesat jutis. Apvelciet tikai vienu ciparu ! 

11.  Vai jūs jūtat sāpes, kas atgādina stipru notirpumu ar nejutīgumu un adatiņu durstīšanu (sajūta kā pēc nogulētas / nosēdētas / nospiestas kājas, rokas) ?

12.  Vai jūs jūtat tirpšanu?

Neiropātiskās sāpes novērtē, saskaitot atbildes uz 1-3, 5-6, 8-12. jautājumu. Maksimālais iespējamais punktu skaits 100. 1.jautājums raksturo virspusējās dedzinošas sāpes, 2.-3. – dziļās spontānās sāpes, 5-6.jautājums – paroksizmālās, 8-10.jautājumi – provocētās sāpes un 11.-12.jautājums – parestēzijas un dizestēzijas. Atbildes uz 4. un 7.jautājumu raksturo sāpju ilgumu un periodiskumu. Neiropātisko sāpju intensitāte korelē ar kopējo punktu skaitu atbildēs 1-3, 5-6, 8-12. Anketu aizpilda pacients individuāli un sniedz pašnovērtējumu pirms ārsta pieņemšanas, iespējama arī aktīva pacienta iztaujāšana vai paskaidrojumu sniegšana anketas aizpildīšanas laikā. Anketu pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem, primārajos dokumentos dod atsauci uz iegūtajiem datiem.

1. 
   4. Sāpju netiešās novērtēšanas un novērošanas metodes.

Tās pielieto indivīdiem, kuriem ir problēmas ar pašanalīzi un sāpju pašnovērtējumu, vai arī traucēta izpratne kognitīvo funkciju pavājināšanās dēļ. Novērojošās un atbildes reakciju novērtējošās metodes pielieto arī indivīdiem ar samaņas traucējumiem.

• Pediatriskā „sejiņu” sāpju skala – lieto sāpju novērtēšanā bērnu vecumā, kad ir grūtības izmantot vizuālās vai numeriskās sāpju skalas. Pēc šīs speciālās skalas interpretē bērna sāpju intensitāti.

Atbilstoši šo sāpju ārējās ekspresijas pakāpei tās salīdzina ar sāpju stiprumu NRS ballēs.

• Speciāla verbālo analogu skala – lieto, ja pacients ir ar kognitīviem traucējumiem vai mentāli retardēts. Šajā gadījumā lūdz pacientu ar vārdiem raksturot savu sāpju stiprumu: sāpju nav,

nelielas sāpes, mērenas sāpes, stipras sāpes un ļoti stipras sāpes 

VI. Sāpju klīniskā pamata izmeklēšana tehnoloģiskais nodrošinājums

Izmeklēšanu, novērtēšanu un rezultātu fiksēšanu var veikt sertificētas ārstniecības personas – ārsti, ārstu palīgi un speciāli apmācītas medicīnas māsas. Nav nepieciešama speciāla telpa vai kabineti, pamata klīniskā izmeklēšana veicama jebkurā ārstniecības iestādē un prakses vietā; subjektīvo sensoro sajūtu novērtēšanu, vienkāršo sāpju skalu vērtējumu var veikt arī jebkuros citos apstākļos. Ieteicams sensoro sūdzību un sāpju testu un skalu pārbaudes izpildīt vēl pirms ārsta apskates, kas sagatavo un mobilizē gan pašu pacientu, gan ekonomē vizītes laiku, padara lietderīgāku un konstruktīvāku ārsta / pacienta sarunu, racionalizē tālāku izmeklēšanu.

Laika patēriņš pamata klīniskajai sāpju izmeklēšanai un novērtēšanai ir ļoti variabls, kas atkarīgs gan no abu pušu iepriekšējās pieredzes, pacienta koncentrēšanās un kognitīvajām spējām, gan no nepieciešamā pārbaudes apjoma.

Nepieciešamais tehniskais aprīkojums paredz : vienkāršu instrumentu un rīku komplektu dažādu jušanas veidu, provocēto sensoro simptomu pārbaudei (adatiņas vai asi irbulīši, vates irbulīši vai otiņas, filamenti, atsvari, 128 Hz kamertonis, termopāris), aptaujas anketu komplekti, vizuālo, numerisko, „sejiņu” un verbālo sāpju novērtēšanas skalu un citu aptaujas anketu komplekti.

Visi izmeklējumu, testu, anketu un skalu rezultāti jāfiksē primārajā medicīniskajā dokumentācijā (slimības vēsturē vai ambulatorajā kartē).

VII. Sāpju klīniskās pamata izmeklēšanas apjoms

Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem : medicīniskās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas un līmeņa (prakses vieta, neatliekamās palīdzības vienība, specializēts kabinets, sāpju aprūpes vienība vai centrs, stacionāra nodaļa, primārā aprūpe, specializētā neirologa, algologa vai cita speciālista konsultācija u.c.), izmeklēšanas apjoma, mērķiem un uzdevumiem.

Minimālais sāpju izmeklēšanas un novērtēšanas apjoms jebkuram pacientam, kurš griežas pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar jebkādām sāpēm jebkurā medicīniskās aprūpes līmenī un iestādē, ietver :

1. • spontāno sāpju aprakstu un novērtējumu -

1.                i.      to kvalitāte jeb raksturs (kā sāp)
                  ii.      intensitāte (cik stipri sāp)
                  iii.      lokalizācija (kur sāp)
                  iv.      attīstība un norise (kā sākās)
                  v.      ilgums, periodiskums (cik ilgi, cik bieži)
                  vi.      ietekmējošie faktori (kas pastiprina un kas samazina sāpes)

1. • sāpju stipruma jeb intensitātes novērtējumu ballēs pēc vienkāršas viendimensionālās skalas (vizuālās analogu skalas vai numeriskās analogu skalas).

Citu metožu pielietojums un izmeklēšanas apjoms katrā konkrētā aprūpes etapā un vietā ir atkarīgs no iepriekš minētajiem faktoriem, un ir katra konkrēta speciālista vai medicīniskās aprūpes iestādes kompetence. Komplekss subjektīvo sensoro sajūtu simptomu novērtējums, sensoro testu un funkciju pārbaude, plašs vairāku sāpju skalu un anketu pielietojums visvairāk ir nepieciešamas neirologa un algologa praksē neiropātisko sāpju un hronisko sāpju aprūpē.  

Iesniedzējs:

Latvijas Sāpju izpētes biedrība

MT 07-010