1.22. pacienta komunikācijas spēju veicināšana un pašapziņas celšana
(60 min.).
2. Ergoterapeits, lietojot 1.punktā minētās tehnoloģijas, dienā veic 6 – 8 pacientu rehabilitāciju.
3. Fizioterapijas tehnoloģijas:
3.1. pacientu funkcionālā stāvokļa novērtējums (izmeklēšana, testi)
(45 – 60 min.);
3.2. pacientu konsultācija un individuālo fizioterapijas programmu sastādīšana, pamatojoties uz funkcionālā stāvokļa novērtējuma rezultātiem (20 – 30 min.);
3.3. nodarbības, izmantojot:
3.3.1. terapeitiskos vingrinājumus, kas pamatoti uz zināšanām par cilvēka motorās kontroles metodi (stabilitātes – mobilitātes modelis), tā attīstību un dažādu pataloģiju ietekmi uz to (neiroloģiskajā rehabilitācijā);
3.3.2. Bobota metodi (30 – 40 min.);
3.3.3. Vojta metodi (30 – 40 min);
3.3.4. PNF metodi (10 – 20 min.);
3.3.5. ritmisko iniciāciju (10 – 20 min.);
3.3.6. ritmisko stabilizāciju (10 – 20 min.);
3.3.7. sporta spēles, to elementus un citas kustību aktivitātes, rotaļas, kuru izvēle atkarīga no attīstāmās funkcijas (līdzsvars, koordinācija, ārējās elpošanas funkcija) (15 – 20 min.);
3.9. rekreācijas terapija (rekreācijas terapeits organizē pacientu brīvā laika aktivitātes (sports, fiziskā kultūra) saistībā ar rehabilitācijas mērķiem un pacienta dzīvesvietā pieejamām aktivitātēm) (60 min.);
3.10. klasiskās masāžas (segmentārā un punktu masāža) elementi
(20 – 30 min.);
3.11. inhalācija (5 – 10 min.);
3.12. utravioleto staru terapija (15 – 20 min.);
3.13. diadinamiskās strāvas (15 – 20 min.);
3.14. amplipulss (15 – 20 min.);
3.15. elektrofrēze (15 – 20 min.);
3.16. darsonvalizācija (15 – 20 min.);
3.17. centimetru un decimetru viļņi (15 – 20 min.);
3.18. ultraskaņa (15 – 20 min.);
3.19. īsviļņu terapija (15 – 20 min.);
3.20. fonoforēze (15 – 20 min.);
3.21. elektromiegs (30 – 60 min.);
3.22. KUF (10 – 15 min.);
3.23. lokālā siltuma terapija (ozekerīts, parafīns) (20 – 40 min.);
3.24. vannas (30 – 40 min.);
3.25. zemūdens masāža (30 –40 min.);
3.26. magnetoterapija (20 – 25 min.);
3.27. lāzerterapija (10 – 15 min.);
3.28. galvaniskās dūņas, dūņas kā lokāla siltuma terapija (20 – 40 min.);
3.29. cirkulārā duša (15 – 20 min.);
3.30. Šarko duša (20 –30 min.);
3.31. tens (45 – 60 min.);
3.32. krioterapija (10 – 15 min.);
3.33. piederīgo apmācība darbam mājās (45 min.).
4. Fizioterapeits, lietojot 3.punktā minētās tehnoloģijas, dienā veic maksimāli 6 pacientu rehabilitāciju.
5. Reitterapijas tehnoloģijas:
5.1. reitterapijas tehnikas:
5.1.1. uzkāpšana uz zirga;
5.1.2. pareiza sēdēšana uz zirga;
5.1.3. zirga vadīšanas apmācība (uz vietas, soļos, rikšos, aulēkšos);
5.1.4. nokāpšana no zirga;
5.1.5. jāšana soļos;
5.1.6. jāšana rikšos;
5.1.7. jāšana aulēkšos;
5.1.8. līkloču jāšana;
5.1.9. jāšana ar virziena maiņu;
5.1.10. tehnikas "kustība – apstāšanās – kustība" izmantošana;
5.1.11. jāšana dažādā apvidū;
5.1.12. dažādas spēles zirga mugurā;
5.2. hipoterapija (vingrinājumi sēžot zirga mugurā (uz vietas, soļos, rikšos) (individuālā programma)):
5.2.1. vingrinājumi muskuļu tonusa normalizēšanai (spasticitātes mazinā-šanai, muskuļu spēka palielināšanai);
5.2.2. vingrinājumi līdzsvara uzlabošanai;
5.2.3. vingrinājumi koordinācijas uzlabošanai;
5.2.4. vingrinājumi motorikas uzlabošanai;
5.2.5. vingrinājumi muskuļu atrofiju un locītavu kontraktūru profilaksei;
5.2.6. vingrinājumi locītavu kustību apjoma palielināšanai;
5.2.7. koriģējošie vingrinājumi;
5.2.8. vingrinājumi ķermeņa un vēdera muskulutūras nostiprināšanai;
5.2.9. vingrinājumi stājas korekcijai;
5.2.10. organisma aizsargspēju nostiprināšana;
5.2.11. elpošanas vingrinājumi;
5.3. palīgreitterapija:
5.3.1. sīkās motorikas attīstīšana;
5.3.2. runas attīstības elementi reitterapijas laikā;
5.3.3. uzmanības un loģikas trenēšana;
5.3.4. komunikācijas spēju veicināšana;
5.3.5. autisma novēršana.
6. Reitterapeits, lietojot 5.punktā minētās tehnoloģijas, dienā veic 10 pacientu rehabilitāciju (vienas nodarbības ilgums 20 – 40 min. atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un individuālās programmas).
7. Logopēdijas tehnoloģijas:
7.1. valodas traucējumu diagnostika (45 – 60 min.):
7.1.1. afāzija;
7.1.2. dizartrija;
7.1.3. alalija;
7.1.4. stostīšanās;
7.1.5. rinolalija;
7.1.6. funkcionālie runas traucējumi;
7.1.7. disfonijas;
7.1.8. disgrafija, agrafija;
7.1.9. disleksija, aleksija;
7.1.10. disfāgija, afāgija;
7.2. miofunkcionālā terapija (30 min.);
7.3. elpošanas aparāta nostiprināšana (15 – 20 min.);
7.18. alternatīvo valodas attīstīšanas metožu izmantošana (Blissymbols sistēma, piktogramma, žestu valodas sistēma) (45 – 60 min.);
7.19. datora pielietošana valodas traucējumu korekcijai un attīstībai, un saskarsmei ar ārējo vidi (45 – 60 min.);
7.20. kombinēto valodas traucējumu (logoneiroze un dizartrija) korekcija (60 min.);
7.21. piederīgo apmācība valodas korekcijai darbam mājās (60 min.);
7.22. logopēdiska terapija pacienta mājās (90 – 120 min.).
8. Logopēds, lietojot 7.punktā minētās tehnoloģijas, dienā veic maksimāli 6 pacientu rehabilitāciju.
9. Psiholoģijas tehnoloģijas:
9.1. primārā konsultācija ar pacientu, vecākiem, piederīgajiem, medicīnas personālu, iegūstot primāro informāciju, lai izstrādātu psihologa darba virzienus vai uzdevumus (60 min.);
9.2. eksperimentāli psiholoģiskā pārbaude – personības emocionālā stā-vokļa un rakstura iezīmju diagnostika (60 min.);
9.3. eksperimentāli psiholoģiskā pārbaude – kognitīvo spēju diagnostika, novērtējot uztveres, atminās, uzmanības un domāšanas procesus (60 min.);
9.4. datu apstrāde – kopainas izveide, balstoties uz testu rezultātiem un iegūto informāciju (60 min.);
9.5. individuālais konsultatīvais darbs – psiholoģiskā atbalsta sniegšana, pozitīva emocionālā stāvokļa veicināšana, adekvāta stresa un krīzes situācijas pārdzīvošana, pielāgošanās izmaiņām (45 – 60 min.);
9.7. psihokorekcija grupā (ne mazāk kā 3 cilvēki) (60 min.);
9.8. noslēguma konsultācija – darbības izvērtēšana (45 – 60 min.);
9.9. slēdzienu un rekomendāciju izstrāde (20 min.);
9.10. darbs ar pacientu dzīves vietā (90 min.).
10. Psihologs, lietojot 9.punktā minētās tehnoloģijas, dienā veic maksimāli 6 pacientu rehabilitāciju.
11. Tiflopedagoģijas tehnoloģijas:
11.1. redzes uztveres un iespēju noteikšana (gaismas sajūtas, redzes asums, redzes lauks, acs motorā funkcija, krāsu izjūta un galvas smadzeņu funkcija (neredzīgi, vājredzīgi, redzes nerva atrofija, katarakta, glaukoma, miopija) (45 – 60 min. vai dalot divās daļās);
11.2. pirmreizēja valodas stāvokļa noteikšana (valodas izpratne, centrālās valodas uztveres spējas, pasīvais un aktīvais valodas krājums, loģiskā valodas izpratne) (45 – 60 min. vai dalot divās daļās);
11.3. neredzīga bērna rehabilitācija pirmajā dzīves gadā (15 – 20 min.);
11.4. vecāku apmācība visu analizatoru izmantošanā mājas apstākļos
(60 min.);
11.5. funkcionālās attīstības terapija neredzīgam bērnam līdz 3 gadu vecumam motorikā, sensorikā un psihisko procesu stimulēšanā, vecāku apmācība (40 min.);
11.6. funkcionālās attīstības terapija valodas attīstībā, redzes funkciju aktivizēšanā un acu kustību vienlaicīgā sadarbībā ar roku kustībām (virzienos, ātrākā, lēnākā laika posmā, tuvāk, tālāk) (40 min.);
11.7. orientēšanās spēju attīstība (uz sevi, citu, uz virsmas, telpā, pēc skaņas) (40 min.);
11.8. ārstējoši acs vingrinājumi un manipulācijas redzes spriedzes noņemšanai (5 min.);
11.9. neredzīga pacienta praktiska apmācība pareizas stājas un kustību sfērā (ejot, stāvot, sēžot) (15 min.);
11.11. piederīgo apmācība korekcijas darbam mājās (60 min.).
12. Tiflopedagogs, lietojot 11.punktā minētās tehnoloģijas, dienā veic maksimāli 6 pacientu rehabilitāciju.
13. Defektoloģijas tehnoloģijas:
13.1. intelekta attīstības līmeņa noteikšana (45 – 60 min.);
13.2. psihes pamatprocesu attīstība, uzlabošana, paplašināšana, ieskaitot iztēles attīstīšanu, atmiņas aktivizāciju, uzmanības noturības laika paildzināšanu, vārdu krājuma papildināšanu, runas regulatīvo funkciju attīstīšanu (45 – 60 min.);
13.3. psihes procesu paaugstināšana, ieskaitot lasīšanu, rakstīšanu un matemātikas elementu apguvi (45 – 60 min.);
13.4. pacienta motivācijas attīstība un padziļināšana izziņas darbībā, ieskaitot spēju sajust un izprast sava organisma un apkārtējās vides kairinājumus, dzīves pieredzes papildināšana un drošības apzināšanās (45 – 60 min.);
13.5. darbs ar piederīgajiem, to apmācīšana darba turpināšanai mājās pēc izstrādātā plāna (60 min.);
13.6. pacienta apmācīšana sociālajai integrācijai sabiedrībā (45 – 60 min.);
13.7. darbs ar pacientu mājas apstākļos (60 – 120 min.).
14. Defektogs, lietojot 13.punktā minētās tehnoloģijas, dienā veic maksimāli 6 pacientu rehabilitāciju.
15. Sociālā darba tehnoloģijas:
15.1. kontakta dibināšana ar pacientu, tuviniekiem, vietējo sabiedrību sociālajām vai citām institūcijām (personisks kontakts rehabilitācijas iestādē, telefonisks kontakts, rakstiska kontaktēšanās, izbraukums), izmantojot saskarsmes tehnikas sociālās situācijas izpētes uzsākšanai un empātiskā atbalsta sniegšanai (40 min.);
15.2. situācijas analīze (kontaktā iegūtās informācijas apkopošana, analīze, pacienta un viņa vides resursu novērtēšana) turpmākās sadarbības nepieciešamības noskaidrošanai (45 min.);
15.3. sadarbības plānošana (kādā jomā notiks sadarbība, vienošanās ar sadarbības partneri par sadarbības mērķi, kādā līmenī notiks sadarbība, ar kādiem līdzekļiem);
15.4. sadarbība ar pacientu (pārrunas par slimības vai traumas izraisītajām izmaiņām sociālajā situācijā, empātiskais atbalsts, konsultēšana par tiesībām uz sociālo palīdzību);
15.5. sadarbība ar pacienta tuviniekiem (pārrunas par iespējām pielāgoties jaunajai situācijai, empātiskais atbalsts, pārrunas par turpmākās aprūpes vai atbalsta nodrošināšanu pacientam);
15.6. sadarbība ar valsts un vietējo sabiedrību sociālajām vai citām institūcijām (palīdzības koordinēšana, starpnieka funkcija, informācijas apmaiņas nodrošināšana), nodrošinot pacientam atbalstu pēc izrakstīšanās no rehabilitācijas iestādes;
15.7. sadarbība ar citiem speciālistiem rehabilitācijas komandā un personālu rehabilitācijas centrā;
15.8. sadarbības ar pacientu un pacienta tuviniekiem novērtēšana (atskaite par darbu ar pacientu, pārrunas ar pacientu) (45 min.);
15.9. rehabilitācijas vēlīno rezultātu novērtēšana, citu aptauju veikšana un rezultātu analīze (30 min.);
15.10. grupu darba organizēšana pacientiem ar līdzīga rakstura problēmām.
16. Sociālais darbinieks, lietojot 15.punktā minētās tehnoloģijas, dienā veic maksimāli 5 pacientu rehabilitāciju.
17. Protezēšanas – ortozēšanas tehnoloģijas:
17.1. pacienta novērtēšana, izmeklēšana un izstrādājuma veida nozīmēšana;
17.2. mērījumu veikšana:
17.2.1. atlējuma noņemšana;
17.2.2. izmēru noņemšana;
17.2.3. modelēšana, konstruēšana:
17.2.3.1. ģipša vīlēšana;
17.2.3.2. ģipša slīpēšana;
17.2.3.3. ģipša sagatavošana;
17.2.3.4. asu noteikšana;
17.2.3.5. mezglu vietu aprēķināšana;
17.3. izstrādājumu izgatavošana:
17.3.1. šūšana:
17.3.1.1. piegriešana;
17.3.1.2. šūšana;
17.3.1.3. pielāgošana;
17.3.2. koka apstrāde;
17.3.3. metāla apstrāde:
17.3.3.1. urbšana;
17.3.3.2. vīlēšana;
17.3.3.3. slīpēšana;
17.3.3.4. skrūvēšana;
17.3.3.5. griešana;
17.3.3.6. pulēšana;
17.3.3.7. kniedēšana;
17.3.3.8. formēšana;
17.3.4. mākslīgo materiālu apstrāde:
17.3.4.1. mākslīgo plastmasu apstrāde:
17.3.4.1.1. formēšana;
17.3.4.1.2. gatavās formas izgatavošana;
17.3.4.2. darbs ar laminēšanas sveķiem:
17.3.4.2.1. sveķu sagatavošana;
17.3.4.2.2. laminēšana;
17.3.4.2.3. galīgās formas izgriešana;
17.4. detaļu, mezglu un materiālu komplektēšana;
17.5. regulēšana (statiskā):
17.5.1. protēžu regulēšana;
17.5.2. ortožu regulēšana;
17.5.3. kompensatorās tehnikas regulēšana;
17.5.4. komplektējošo mezglu regulēšana;
17.6. izstrādājumu pielāgošana;
17.7. izstrādājumu galīgā izgatavošana un dinamiskā regulēšana;
17.8. atkārtota pacienta novērtēšana un vēlīno rezultātu novērtēšana;