VEC darbības jomas un funkcijas

Veselības politikas jomā:

• izstrādāt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus priekšlikumus veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas veidošanai un sniegt priekšlikumus par tās prioritātēm (atbilstoši kompetencei piedaloties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sagatavošanā un izvērtēšanā);
• pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem, izstrādāt priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu (piedaloties veselības ekonomikas attīstības projektu izstrādē).

Veselības aprūpei paredzēto budžeta līdzekļu administrācijas jomā:

• administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem norēķināties par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm;
• uzraudzīt Veselības norēķinu centra administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās;
• organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā;
• analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību;
• regresa kārtībā atgūt līdzekļus par personu ārstēšanu, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas;

• nodrošināt starptautisko saistību izpildi veselības aprūpes pakalpo­jumu pieejamības nodrošināšanā un veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā (koordinēt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem, kuri uzturas ES, EEZ vai Šveicē, kā arī šo valstu iedzīvotājiem, atrodoties Latvijā, atbilstoši starptautiskajiem līgumiem).  

Veselības aprūpes tehnoloģiju un tarifu jomā:

• izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļus un noteikt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus;
• izstrādāt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifus;
• novērtēt ārstniecībā lietojamo zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju izmaksu efektivitāti;
• veidot un uzturēt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā lietojamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstus (par kompensējamām zālēm un ierīcēm vairāk uzzināsiet sadaļā „Kompensējamie medikamenti");
• apstiprināt ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, veidot un uzturēt apstiprināto medicīnisko tehnoloģiju uzskaites un no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo medicīnisko tehnoloģiju datubāzi (Apstiprināto medicīnas tehnoloģiju datu bāze atrodama sadaļā „Datu bāzes");
• sagatavot izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, izvērtēt klīniskās vadlīnijas un nodrošināt to ieviešanas metodisko vadību (vairāk par klīniskajām vadlīnijām sadaļā „Klīniskās vadlīnijas");
• izstrādāt racionālas farmakoterapijas vadlīnijas (Izstrādātās rekomendācijas atrodamas sadaļā „Racionālas farmakoterapijas rekomendācijas").

Sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas apkopošanas un analīzes jomā:

• iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas informāciju (veselības jomas statistika aplūkojama sadaļā „Statistika");
• veidot un uzturēt „Jaundzimušo reģistru", „Iedzīvotāju genoma valsts reģistru", „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru" (kas iekļauj reģistrus: par pacientiem, kas slimo ar tuberkulozi, cukura diabētu, onkoloģiskajām slimībām, arodslimībām, multiplo sklerozi, par pacientiem ar psihiskajiem un uzvedības traucējumiem, par narkoloģiskajiem pacientiem un personām, kuras lieto atkarību izraisošās vielas, par pacientiem ar iedzimtām anomālijām, par pacientiem, kuri guvuši traumas un ievainojumus);
• nodrošināt šādu datu bāžu darbību: Nāves cēloņu datu bāzi, Latvijas veselības un veselības aprūpes rādītāju datu bāzi (DPS), Stacionāro gultu fondu izmantošanas datu bāzi, Sabiedrības veselības monitoringa un ziņošanas sistēma (SVMZS) (publiski pieejamās datu bāzes atradīsiet sadaļā „Datu bāzes");
• veikt sabiedrības veselības monitoringu. Tā mērķis ir novērtēt veselības stāvokļa izmaiņas, lai identificētu ar sabiedrības veselību saistītās problēmas. Monitoringa rezultāts – periodiski sagatavoti analītiski pārskati un ziņojumi. Šī informācija paredzēta sabiedrības veselības politikas veidotājiem un īstenotājiem dažāda līmeņa lēmumu pieņemšanai, kā arī tā pieejama visai sabiedrībai VEC mājas lapā sadaļā „Pētījumi un ziņojumi";
• veikt iedzīvotāju veselības paradumu pētījumus. Tajos iegūtā informācija, kas ietver ziņas par veselību ietekmējošiem dzīvesveida paradumiem, iedzīvotāju zināšanām un attieksmi pret veselību, dažādiem riska faktoriem, ir nozīmīga sabiedrības veselības politikas veidošanai, veselības veicināšanas darba organizēšanai un novērtēšanai (Ar monitoringa ziņojumiem varat iepazīties sadaļā „Pētījumi un ziņojumi");
• veikt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra nacionālā koordinācijas punkta un nacionālā references centra funkcijas un nodrošināt agrīno brīdināšanas sistēmu par jaunām psihoaktīvām vielām.

Sabiedrības veselības profilakses jomā:

• nodrošināt vēža savlaicīgas atklāšanas programmas īstenošanu. 

E-veselības jomā:

• organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares valsts informācijas sistēmām;
• realizēt e-veselības projektus (vairāk par projektiem sadaļā „E-veselība").

Ārstniecības riska fonda administrēšana:

• nodrošina ārstniecības riska maksājumu iekasēšanu no ārstniecības iestādēm un izmaksā atlīdzību pacientiem par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un morālo kaitējumu no Ārstniecības riska fonda.

NVD STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Lai veiksmīgāk īstenotu savas funkcijas, kā arī iegūtu aktuālāko informāciju medicīnas un sabiedrības veselības jomā, VEC:

• sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām. Piemēram, Pasaules Veselības organizāciju, Eiropas Zāļu novērtēšanas komiteju (Medicine Evaluation Committee – MEDEV), Eiropas Veselības veicināšanas iestāžu asociāciju (EuroHealthNet), Eiropas Veselības nozares vadītāju asociāciju (European Health Management Association – EHMA), Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes asociāciju (European Hospital and Healthcare Federation – HOPE);
• piedalās Eiropas Savienības un citu starptautisku projektu īstenošanā. Piemēram, Eiropas Savienības programmas „Veselība (2008-2013)" finansētajā Vienotajā Rīcībā (Joint Action ) un projektos par Eiropas Medicīnas tehnoloģiju novērtēšanu (The Euroepan Network for Health Technology Assessment – EUnetHTA), par Farmācijas informācijas sistēmu (Pharmaceutical Health Information – PHIS) un Zāļu cenu informācijas sistēmu (Pharmaceutical Pricing and Reimbursement Information – PPRI), kā arī „Labas prakses apkopošana Eiropā dzimumu vienlīdzības veicināšanai veselības jomā – ENGENDER", Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas līdzfinansētā projektā „Sabiedrības veselības uzlabošana, veicinot vienlīdzīgi pieejamu augstas kvalitātes primārās veselības aprūpes sistēmu– IMPRIM", kā arī 7. Ietvara programmas projektos, piemēram, Pilsētnieku veselības indikatoru Eiropas sistēmas izveidi – Euro Urhis 2.

Vairāk par starptautisko sadarbību lasiet sadaļā „Starptautiskie projekti un sadarbība"